Īstenībā jau nav nekas dižs par ko brīnīties.. Man bija nekas vairāk kā pavisam parasta lielā melanholiskā lēkme. Tas ir tas, kā es to saucu. Esmu to aprakstījis arī iepriekš. Ik pa laikam gadās mazās lēkmes, kas ilgst apmēram dienu vai divas- kad es sačakarēju garastāvokli ne tikai sev, bet apkārtējiem. Un tad reizi gados divos vai trīs kā likums, ir lielā lēkme. Šīs konkrētās lēkmes rezultāts ir sekojošs:
Lēkmes iemesls– aprakstīts iepriekšējā rakstā.
Lēkmes ilgums– gandrīz precīzi viena nedēļa, jeb 8 dienas.
Lēkmes rezultāts: nav apmeklēts neviens publisks pasākums, uzmesti visi iespējamie cilvēki. Vidēji 21 stunda pavadīta vienam pašam dzīvoklī. Esmu noskatījies 4 sezonas 2 1/2 vīru sezonas. Lieki piebilst, ka pēc mana skaita- tā ir VISMAZ 4tā reize, kad es esmu skatījies visas sērijas pēc kārtas.
Tāpat esmu noskatījies sekojošas filmas:
Hate full eight– manuprāt, labākā filma no turpmāk uzskaitītajām. Skatoties šādas filmas, es vienmēr iedomājos par to, ka ir divu veidu režisori- tie, kas iet uz maksimumu un oskarus vēlas nopelnīt ar specefektiem un iztērētiem miljardiem(James Cameron) un tādi kā Kventins Tarantino- viena kariete, viena istaba, zvaigžņots sastāvs un boom- efekts ir graujošs.
Inglorious bastards- arīdzan neredzēts Kventina Tarantino kārtējais darbs- ne tik iespaidīgs kā Hate full eight- par to liecina kaut vai tas, ka bez filmas nosaukuma man ir jāsāk domāt, par ko tad īsti bija šī filma. Ok- paskatījos googlē un, protams, atcerējos. Mazliet negāja kopā ar manu vēsturiski skrupulozo skatījumu. Laikam esmu pārāk vērsts uz detaļām, lai saglabātu ticamības momentu, kas regulāri zuda.
Deadpool– noteikti ne mana stila filma, bet interesanti specefekti un ik pa laikam parādījās vēlme uzzināt, kas tad nu sekos tālāk, lai gan pati filma bija man par seklu un es noteikti tādas neskatos.
What we do in the shadows– Blēras raganas stila “dokumentālā” filma ar redzētiem un ne pārāk smieklīgiem jokiem, bet, kas galarezultātā sniedz ne tik slikti nosistu laiku. Un tas jau arī bija galvenais iemesls, kāpēc tā filma man bija jāskatās.
The Martian– ne tik sen manu darba kolēģu un citi pazīstamo apjūsmota filma, kas gan manā skatījumā bija krietni pārvērtēta. Paredzams sižets, notikumu attīstība un rezultāts. Iespējams, es būtu pozitīvāks, ja paralēli nespēlētu mobilajā telefonā šahu.
The night before– Neatceros, kad es būtu skatījies savu pirmo ziemassvētku filmu jūlijā. Tomēr forša filmiņa. Būtiski saprast, ka es ar šīm “recenzijām” necenšos kādu pārliecināt skatīties, vai neskatīties kādu filmu, tāpat arī neanalizēju aktierspēli vai budžetu, tomēr šī filma mani piesaistīja divu iemeslu pēc. 1) tā ir komēdija. Un es dodu priekšroku vieglām komēdijām, jo, līdzīgi kā tas ir ar teātriem, man, gadu gaitā ir izstrādājies uzskats, ka cilvēkus piesaista tas, kas viņiem pietrūkst ikdienā. Man jau akurāt, vismaz gadus 6šus noteikti tā ir komēdija. Un 2) filma bija par maniem vienaudžiem- čaļiem pēc 30mit, no kuriem vismaz viens ir paspējis nolaist dzīvi podā. Kā jau parasti- uz filmas beigām viss noskaidrojas, bet, dīvainā kārtā filma rosina domu, ka nu viss vēl nav par vēlu. Viņam viss nokārtojās 33 gadu vecumā, tā kā man vēl kāds gadiņš ir. Gandrīz vai pozitīvi.
Demolition– Man vienmēr ir paticis Jake Gyllenhaal un, iespējams, ka arī tāpēc es ļāvos sākt skatīties šo filmu. Arī tāpēc, ka sižeta līniju nedaudz vēlējos savilkt ar savu melanholisko lēkmi. Ideja tāda, ka čalim nomirst sieva un tad, lai viņš spētu sākt visu no sākuma, viņam ir jāiznīcina viss, kas ir bijis līdz tam. Tad nu viņš to arī cītīgi dara. Interesanti, ka pat šādos momentos, ir iespējams atrast kādu cilvēku, kam viņa izdarības, domas un dvēsele šķiet saistoša. Zinot savu pieredzi ar šo blogu- es tam varētu piekrist. Visā visumā garlaicīga filma, bet ir tās pāris domas, kas rosina domāt.
Trainwreck– vienīgā filma, kuru sāku skatīties un reāli arī pie gandrīz puses- izslēdzu ārā. Kaut kas absolūti jēls- es 3 reizes lasīju atsauksmes un kritiķu revīzijas un nesapratu, ko es esmu palaidis garām, ka tas vērtējums ir tik šķietami augsts.
Bone Tomahawk– Kventina Tarantino stila filma- ķipa vesterns par pāris aptaurētiem čaļiem- vecu veci, pilsētiņas šerifu, klibiķi, kas reāli nevar paiet un vienu spico čali, kas nemaz ar nav tik kruts, jo tāpat kā visi pārējie kovboji, indiāņus medīt dodas absolūti nepiemērotā apģērbā(toties stilīgi). Tas ir līdzīgi kā uz zaļumballi aiziet uzvalkā. Bet gabals skatāms- ir pāris skarbu kadru, bet sižeta līnija ir interesanta un uz divām stundām mani novirzīja no manām domām.
Iespējams, esmu kādu filmu aizmirsis, bet tas tiešām nav tik svarīgi.
Sekojoši, manā midzenī ir milzīgs bardaks un es neesmu izdarījis absolūti NEKO no tā, kas man bija ieplānots, ko vajag izdarīt manā ilgi gaidītajā 2 nedēļu atvaļinājumā. Neskatoties uz to- no rītdienas man jāsāk pierast pie fakta, ka nāksies eksistēt turpmāk bez auto. Turklāt es esmu nolēmis turpāko gadu nedzert un nekādus sabiedriskus pasākumus neapmeklēt. Es domāju, ka pirmie mēneši būs grūtākie, jo, lai arī sirdī man vasara ir beigusies, tomēr reālā dzīve ir tāda, ka vēl pat augusts nav pienācis. Ko vēl es esmu novērojis? Es negribu lietot ne watsappu, ne Facebooku.. jo tur ir pilns ar laimīgiem cilvēkiem, kas kaut kur iečekojas un dalās ar smaidiem, mīlestību, gardiem pusdienu šķīvjiem un saulrietiem vai saullēktiem.
Turklāt, es atcelšu savu ieplānoto atvalinājumu Augustā un es pamazām esmu sācis iepazīstināt apkārtējos ar domu, ka es tagad esmu atpakaļ čaulā.. vēl biezākā, no kādas pirms 2 mēnešiem izrāpos..
Dīvaini… tā sajūta, kad es gribu uz darbu.. es esmu pilnībā izniekojis savu gada lielāko atvaļinājumu, esmu iztērējos gada iekrājumus divās dienās(samaksājot soda naudu), esmu nolemts vēl vismaz gada eksistencei un darbs ir labākais, ko es varu iedomāties.. Interesanti, ka es izvairos no Facebooka un no latviešu radio.. Interesanti, ka es ar laiku esmu atklājis tādu lietu, ka es klausos Latviešu dziesmas tad, kad es jūtos labi un esmu gatavs iet tautās.
Bet nu pašlaik vienīgā radio stacija, kuru esmu atzinis par labu esam, tagad ir retro radio- klasiskās dziesmas, kur katra trešā dziesma ir krievu valodā.. vistālākā radiostacija no latviešu dziesmām, ko vien var iedomāties..
Pilnīgs tukšums 